Kad rīta mundrums.. labi, pamodos es pēcpusdienā un pohas pēdējā laikā ir svētdienas ikdiena, tāda pati kā ticīgajiem "Uzvaras Balss" skatīšanās sešos no rīta, lai gan neesmu pārliecināts, vai to štruntu vēl vispār rāda, un vai vispār kāds pie pilna prāta ir viņu skatījies, bet lai vai kā, ne jau par to ir un būs runa. Pēdējā laikā gribās daudz runāt, laikam arī tapēc radās ideja kļūt vēl mūsdienīgākam un sākt rakstīt savu blogu. Jā, Tu, mazais nīdēj, būs vēl tādi gara darbi no manas puses.
Protams, ilgi domāju, kādas lai jēlības šeit rakstu, iesākumā, drošvien, ka vajadzētu iepazīstināt ar sevi, ja nu gadījumā šo lasa kāds, kurš mani nepazīst, bet takā man prāts nemaz nevelk uz sevis slavināšanu, tad nāksies vien aizmirst tādu domu, kā nekā ir taču plašas iespējas atrast informāciju.
Jāķeras vērsim pie ragiem! Pirmīt stāvot pie vannasistabas spoguļa, spoguļojoties kā tāda sieviete, ievēroju, ka bārda izaugusi pamatīgi liela, ja vēl ievēro pinkainos matus un apaļos vaigus, tad izskatījos kā tāds izspļauts pedo lācis. Par laimi man līdz pedo lāčukam ir diezgan tāls ceļš ejams un par dzīves mērķi to arī neuzskatu. Lai vai kā, slinkums dzīt bārdu ir pamatīgi liels, gan jau līdz nākamās nedēļas nogalei apdzīšu to, ko droši varētu saukt par sejas mauriņu.
Ja godīgi, tad pat nezinu, ko vēl varētu teikt, laikam, ka doma par garo bārdu bija vienīgais, kas man bija uz sirds.
Starpcitu, jā, pēdējā laikā daudz bildējot citus cilvēkus, esmu sapratis, ka bildes spēj "runāt" par cilvēku, pie tam vēl spēcīgi, un vispār cilvēki ļoti maz kopj sevi, dažkārt pat paliek žēl tos, kuri tiešām nerūpējas par sevi, savu izskatu..
Tu zini, vispār ir jau vēls, un šoreiz vairāk neturpināšu, nākamreiz pastāstīšu kaut ko interesantāku..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru