centrējums

 Sēžu un domāju- iet gulēt, piestrādāt pie jaunā remiksa, vai varbūt ierakstīt kaut ko te- blogā ? Kā redzi, esmu izvelejies trešo variantu.
 Nezinu līdz cik gadiem cilvēkam aug zobi, bet viens nu ir skaidrs, ka viens jauns nerātnulis cenšas izlausties no manām smaganām, iznīcināt iepriekšejo un ieņemt godpilnu vietu man mutē. Itkā par veco zobu nebiju sūdzējies, kalpoja labi, kapēc man jāaug jaunam zobam, ja man jau ir vesels - Velns viņu zin. Lai vai kā, par laimi pagaidām nesāp, lai gan tāda štruntīga sajūta ir mutē, kamēr viņi tur sadalīs pajumti man zem.. nē, tas ko es vēlos teikt izklausītos pārāk nerātni. Ja izkritīs vecais zobs, cerams viņam pakaļ atlidos nerātna feja, kura mācēs pateikt man paldies. Protams, joks vietā.
 Īstenībā mums, latviešiem, ir ļoti sliktas zināšanas par elektronisko deju mūziku, jeb tautā sauktajiem kalbasņikiem, klubņikiem, tūciniekiem un citiem pagrīdē izdomātiem apzīmējumiem, kuri būtībā ir vienkārši atbaidoši, un, kurus nemaz nepatīk pieminēt. Pēdējā laikā bieži sanāk cilvēkiem skaidrot ar ko atšķiras oriģināldarbs no remiksa, jeb latviski laikam pareizi būtu teikt- pārlikuma. Protams, es saprotu, ka ne visi pie dziesmas nosaukuma ir spējīgi izlasīt, ka galā ir kāda cita mākslinieka vārds un burtiski teikts- REMIX, kas apliecina, ka tajā ir netikai oriģināldarba mūzika, bet arī kaut kas, ko remiksētājs ir licis no savas puses, protams, tik sīkumaini es te nestāstīšu, kas tad ir remiks, bet, manuprāt, jābūt pilnīgi neaptēstam un bezcerīgi slimam, lai to nesaprastu. Gadās arī tādi kadri, kuri dīdžejsetu spējīgi nosaukt par ļoti garu dziesmu.. jā, klasiskajā mūzikā kas tāds būtu iespējams, bet.. tas tikai norāda uz mūsu aprobežoto domāšanu.
 Labi, kamēr neesmu kļuvis galīgi ļauns un arīdzen parupjš, došos gulēt, bet nākotnē šai temai noteikti vēl pieskaršos, iespējams, pat vēl sīkumaināk.

otrais

 Jā, pienākusi jau otrā reize, kad es blogoju. Ja godīgi, tad no tā visa saprotu tik pat daudz, cik Tu no ķīniešu valodas, vismaz es tā pieļauju.
 Dīvainības pēdējā laikā turpina notikt, piemēram, dienā, kad iesāku remiksēt Musiqq dziesmu Miljonārs, notiek tas, ka pēkšņi no zila gaisa Latvijas Krājbankai pazudusi nauda, cik lasīju pat simts miljoni.. kāds gudrās pakaļas interns būs pamatīgi uzvārījies. Sliktākā štelle, ka arī es esmu, jeb nu jau būtu jāsaka- biju, šīs bankas izmantotājs. Redz, tagad sanāks tā, ka pārejot uz citu banku- ko ar lepnumu varu teikt, ka esmu jau paveicis- man aizkavēsies naudas pārskaite, sanāks nedaudz pagaidīt algu, un tas, protams, ka nav labi. Nu ja.. bet kas attiecas uz dziesmas remiksu, tad tas būs veidots Tech-house mūzikas stilā. Laikam, ka jau laicīgi jāsaka paldies ārvalstu "loop'eriem", no kuriem būšu aizguvis lielāko daļu no bass'a un ritma līnijas, un, protams, lielākais paldies Musiqq puišiem par atsūtītajām akapelām. Dziesmu veidot tieši tādu izlēmu, jo lielākoties remiksi, kuri jau ir pieejami un klausāmi ir ļoti Progresīvi, arī pats iesākumā biju domājis remiksēt šādā stilā, bet nekas, gan jau ar laiku arī piemetīšos pie šāda stila remiksa.
 Galu galā, vakar, nezinu, ko tādu es darīju, bet esmu pastaipījis labās rokas delnu, itkā jau nekas traks, bet tik un tā nepatīkami.. gan jau vēl dzīvošu !
 Galīgi aizmirsu, ka vakar dzima teicama ideja- nokrāsot baltu bārdu. Drīzāk jau izskatītos sirma nekā balta, bet arī tā nebūtu peļami, vismaz kaut kas interesants. Tā būtu izdevīgi, jo, ja krāsotu matus, tad būtu žēl pēc tam dzīt nost, bet takā bārdu var arī nodzīt pie neveiksmīga gala rezultāta, tad tas nemaz nebūtu tik traumējoši. Nu labi, nav jau tā, ka es tagad skrietu krāsot bārdu, bet joka pēc, nesaki ne čik, ka tā arī izdarīšu. Tā teikt- nav jau ko zaudēt !
 Labi, takā ir jau vēls, jeb pareizāk laikam būtu teikt agrs, tad jābeidz mans otrais bloga ieraksts.

itkā jau ne par ko, bet tajā pašā laikā..

 Kad rīta mundrums.. labi, pamodos es pēcpusdienā un pohas pēdējā laikā ir svētdienas ikdiena, tāda pati kā ticīgajiem "Uzvaras Balss" skatīšanās sešos no rīta, lai gan neesmu pārliecināts, vai to štruntu vēl vispār rāda, un vai vispār kāds pie pilna prāta ir viņu skatījies, bet lai vai kā, ne jau par to ir un būs runa. Pēdējā laikā gribās daudz runāt, laikam arī tapēc radās ideja kļūt vēl mūsdienīgākam un sākt rakstīt savu blogu. Jā, Tu, mazais nīdēj, būs vēl tādi gara darbi no manas puses.
 Protams, ilgi domāju, kādas lai jēlības šeit rakstu, iesākumā, drošvien, ka vajadzētu iepazīstināt ar sevi, ja nu gadījumā šo lasa kāds, kurš mani nepazīst, bet takā man prāts nemaz nevelk uz sevis slavināšanu, tad nāksies vien aizmirst tādu domu, kā nekā ir taču plašas iespējas atrast informāciju.
 Jāķeras vērsim pie ragiem! Pirmīt stāvot pie vannasistabas spoguļa, spoguļojoties kā tāda sieviete, ievēroju, ka bārda izaugusi pamatīgi liela, ja vēl ievēro pinkainos matus un apaļos vaigus, tad izskatījos kā tāds izspļauts pedo lācis. Par laimi man līdz pedo lāčukam ir diezgan tāls ceļš ejams un par dzīves mērķi to arī neuzskatu. Lai vai kā, slinkums dzīt bārdu ir pamatīgi liels, gan jau līdz nākamās nedēļas nogalei apdzīšu to, ko droši varētu saukt par sejas mauriņu.
  Ja godīgi, tad pat nezinu, ko vēl varētu teikt, laikam, ka doma par garo bārdu bija vienīgais, kas man bija uz sirds.
Starpcitu, jā, pēdējā laikā daudz bildējot citus cilvēkus, esmu sapratis, ka bildes spēj "runāt" par cilvēku, pie tam vēl spēcīgi, un vispār cilvēki ļoti maz kopj sevi, dažkārt pat paliek žēl tos, kuri tiešām nerūpējas par sevi, savu izskatu..
  Tu zini, vispār ir jau vēls, un šoreiz vairāk neturpināšu, nākamreiz pastāstīšu kaut ko interesantāku..